Degvielas iesmidzināšanas tehnoloģija ir attīstījusies no mehāniskās vadības uz elektronisku viedo vadību. Agrīnā stadijā degvielas padeve pārgāja no karburatoriem uz mehāniskām degvielas iesmidzināšanas ierīcēm.
Elektroniskās vadības laikmetā elektroniskās degvielas iesmidzināšanas tehnoloģijas parādīšanās uzlaboja degvielas kontroles precizitāti un efektivitāti. Viena-punkta iesmidzināšanas sistēmas bija agrīns elektroniskās degvielas iesmidzināšanas tehnoloģijas veids, kā piemērs ir Chevrolet Ramjet sistēma, kas tika ieviesta 1957. gadā.
Daudzpunktu degvielas iesmidzināšanas tehnoloģija vēl vairāk saīsināja gaisa-degvielas maisījuma pārvietošanās attālumu, uzlabojot iesmidzināšanas precizitāti. Toyota EFI sistēma, kas tika ieviesta 1983. gadā, panāca slēgtā-cilpas vadību gaisa-degvielas attiecībai, izmantojot karsto-vadu gaisa plūsmas mērītāju. Tiešās iesmidzināšanas tehnoloģija, uzstādot inžektoru cilindra iekšpusē, panāca vēl augstāku degvielas -gaisa sajaukšanas efektivitāti.
Dīzeļdegvielas iesmidzināšanas sistēmas pakāpeniski attīstījās no tradicionālās mehāniskās sūkņa-caurules-sprauslas pozīcijas-vadības uz elektronisko vadību, un tās tālāk attīstījās par laika-spiediena kontroles metodēm. Augstspiediena Common Rail tehnoloģija parādījās aptuveni 2000. gadā, palielinot maksimālo iesmidzināšanas spiedienu no 20–24 MPa līdz vairāk nekā 200 MPa.